Definify.com
Definition 2024
reculturus
reculturus
Latin
Participle
recultūrus m (feminine recultūra, neuter recultūrum); first/second declension
- about to renew
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | recultūrus | recultūra | recultūrum | recultūrī | recultūrae | recultūra | |
| genitive | recultūrī | recultūrae | recultūrī | recultūrōrum | recultūrārum | recultūrōrum | |
| dative | recultūrō | recultūrō | recultūrīs | ||||
| accusative | recultūrum | recultūram | recultūrum | recultūrōs | recultūrās | recultūra | |
| ablative | recultūrō | recultūrā | recultūrō | recultūrīs | |||
| vocative | recultūre | recultūra | recultūrum | recultūrī | recultūrae | recultūra | |