Definify.com
Definition 2024
recogitaturus
recogitaturus
Latin
Participle
recōgitātūrus m (feminine recōgitātūra, neuter recōgitātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | recōgitātūrus | recōgitātūra | recōgitātūrum | recōgitātūrī | recōgitātūrae | recōgitātūra | |
| genitive | recōgitātūrī | recōgitātūrae | recōgitātūrī | recōgitātūrōrum | recōgitātūrārum | recōgitātūrōrum | |
| dative | recōgitātūrō | recōgitātūrō | recōgitātūrīs | ||||
| accusative | recōgitātūrum | recōgitātūram | recōgitātūrum | recōgitātūrōs | recōgitātūrās | recōgitātūra | |
| ablative | recōgitātūrō | recōgitātūrā | recōgitātūrō | recōgitātūrīs | |||
| vocative | recōgitātūre | recōgitātūra | recōgitātūrum | recōgitātūrī | recōgitātūrae | recōgitātūra | |