Definify.com
Definition 2024
reclinaturus
reclinaturus
Latin
Participle
reclīnātūrus m (feminine reclīnātūra, neuter reclīnātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | reclīnātūrus | reclīnātūra | reclīnātūrum | reclīnātūrī | reclīnātūrae | reclīnātūra | |
| genitive | reclīnātūrī | reclīnātūrae | reclīnātūrī | reclīnātūrōrum | reclīnātūrārum | reclīnātūrōrum | |
| dative | reclīnātūrō | reclīnātūrō | reclīnātūrīs | ||||
| accusative | reclīnātūrum | reclīnātūram | reclīnātūrum | reclīnātūrōs | reclīnātūrās | reclīnātūra | |
| ablative | reclīnātūrō | reclīnātūrā | reclīnātūrō | reclīnātūrīs | |||
| vocative | reclīnātūre | reclīnātūra | reclīnātūrum | reclīnātūrī | reclīnātūrae | reclīnātūra | |