Definify.com
Definition 2024
pusulatus
pusulatus
Latin
Adjective
pusulātus m (feminine pusulāta, neuter pustulātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | pusulātus | pusulāta | pusulātum | pusulātī | pusulātae | pusulāta | |
| genitive | pusulātī | pusulātae | pusulātī | pusulātōrum | pusulātārum | pusulātōrum | |
| dative | pusulātō | pusulātō | pusulātīs | ||||
| accusative | pusulātum | pusulātam | pusulātum | pusulātōs | pusulātās | pusulāta | |
| ablative | pusulātō | pusulātā | pusulātō | pusulātīs | |||
| vocative | pusulāte | pusulāta | pusulātum | pusulātī | pusulātae | pusulāta | |
Related terms
References
- pusulatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “pusulatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.