Definify.com
Definition 2024
punctuaturus
punctuaturus
Latin
Participle
punctuātūrus m (feminine punctuātūra, neuter punctuātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | punctuātūrus | punctuātūra | punctuātūrum | punctuātūrī | punctuātūrae | punctuātūra | |
| genitive | punctuātūrī | punctuātūrae | punctuātūrī | punctuātūrōrum | punctuātūrārum | punctuātūrōrum | |
| dative | punctuātūrō | punctuātūrō | punctuātūrīs | ||||
| accusative | punctuātūrum | punctuātūram | punctuātūrum | punctuātūrōs | punctuātūrās | punctuātūra | |
| ablative | punctuātūrō | punctuātūrā | punctuātūrō | punctuātūrīs | |||
| vocative | punctuātūre | punctuātūra | punctuātūrum | punctuātūrī | punctuātūrae | punctuātūra | |