Definify.com
Definition 2024
provocaturus
provocaturus
Latin
Participle
prōvocātūrus m (feminine prōvocātūra, neuter prōvocātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prōvocātūrus | prōvocātūra | prōvocātūrum | prōvocātūrī | prōvocātūrae | prōvocātūra | |
| genitive | prōvocātūrī | prōvocātūrae | prōvocātūrī | prōvocātūrōrum | prōvocātūrārum | prōvocātūrōrum | |
| dative | prōvocātūrō | prōvocātūrō | prōvocātūrīs | ||||
| accusative | prōvocātūrum | prōvocātūram | prōvocātūrum | prōvocātūrōs | prōvocātūrās | prōvocātūra | |
| ablative | prōvocātūrō | prōvocātūrā | prōvocātūrō | prōvocātūrīs | |||
| vocative | prōvocātūre | prōvocātūra | prōvocātūrum | prōvocātūrī | prōvocātūrae | prōvocātūra | |