Definify.com

Definition 2024


properatus

properatus

Latin

Participle

properātus m (feminine properāta, neuter properātum); first/second declension

  1. hastened

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative properātus properāta properātum properātī properātae properāta
genitive properātī properātae properātī properātōrum properātārum properātōrum
dative properātō properātō properātīs
accusative properātum properātam properātum properātōs properātās properāta
ablative properātō properātā properātō properātīs
vocative properāte properāta properātum properātī properātae properāta

References