Definify.com
Definition 2024
plumescens
plumescens
Latin
Participle
plūmēscēns m, f, n (genitive plūmēscentis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | plūmēscēns | plūmēscentēs | plūmēscentia | ||
| genitive | plūmēscentis | plūmēscentium | |||
| dative | plūmēscentī | plūmēscentibus | |||
| accusative | plūmēscentem | plūmēscēns | plūmēscentēs | plūmēscentia | |
| ablative | plūmēscente, plūmēscentī1 | plūmēscentibus | |||
| vocative | plūmēscēns | plūmēscentēs | plūmēscentia | ||
1When used purely as an adjective.