Definify.com
Definition 2024
plataninus
plataninus
Latin
Adjective
platanīnus m (feminine platanīna, neuter platanīnum); first/second declension
- of or pertaining to a planetree
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | platanīnus | platanīna | platanīnum | platanīnī | platanīnae | platanīna | |
| genitive | platanīnī | platanīnae | platanīnī | platanīnōrum | platanīnārum | platanīnōrum | |
| dative | platanīnō | platanīnō | platanīnīs | ||||
| accusative | platanīnum | platanīnam | platanīnum | platanīnōs | platanīnās | platanīna | |
| ablative | platanīnō | platanīnā | platanīnō | platanīnīs | |||
| vocative | platanīne | platanīna | platanīnum | platanīnī | platanīnae | platanīna | |
Related terms
- platanon
- platanus
References
- plataninus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “plataninus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.