Definify.com
Definition 2024
placatus
placatus
Latin
Participle
plācātus m (feminine plācāta, neuter plācātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | plācātus | plācāta | plācātum | plācātī | plācātae | plācāta | |
| genitive | plācātī | plācātae | plācātī | plācātōrum | plācātārum | plācātōrum | |
| dative | plācātō | plācātō | plācātīs | ||||
| accusative | plācātum | plācātam | plācātum | plācātōs | plācātās | plācāta | |
| ablative | plācātō | plācātā | plācātō | plācātīs | |||
| vocative | plācāte | plācāta | plācātum | plācātī | plācātae | plācāta | |
References
- placatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- placatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- PLACATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “placatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.