Definify.com
Definition 2024
perrogaturus
perrogaturus
Latin
Participle
perrogātūrus m (feminine perrogātūra, neuter perrogātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | perrogātūrus | perrogātūra | perrogātūrum | perrogātūrī | perrogātūrae | perrogātūra | |
| genitive | perrogātūrī | perrogātūrae | perrogātūrī | perrogātūrōrum | perrogātūrārum | perrogātūrōrum | |
| dative | perrogātūrō | perrogātūrō | perrogātūrīs | ||||
| accusative | perrogātūrum | perrogātūram | perrogātūrum | perrogātūrōs | perrogātūrās | perrogātūra | |
| ablative | perrogātūrō | perrogātūrā | perrogātūrō | perrogātūrīs | |||
| vocative | perrogātūre | perrogātūra | perrogātūrum | perrogātūrī | perrogātūrae | perrogātūra | |