Definify.com
Definition 2026
perequitaturus
perequitaturus
Latin
Participle
perequitātūrus m (feminine perequitātūra, neuter perequitātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | perequitātūrus | perequitātūra | perequitātūrum | perequitātūrī | perequitātūrae | perequitātūra | |
| genitive | perequitātūrī | perequitātūrae | perequitātūrī | perequitātūrōrum | perequitātūrārum | perequitātūrōrum | |
| dative | perequitātūrō | perequitātūrō | perequitātūrīs | ||||
| accusative | perequitātūrum | perequitātūram | perequitātūrum | perequitātūrōs | perequitātūrās | perequitātūra | |
| ablative | perequitātūrō | perequitātūrā | perequitātūrō | perequitātūrīs | |||
| vocative | perequitātūre | perequitātūra | perequitātūrum | perequitātūrī | perequitātūrae | perequitātūra | |