Definify.com
Definition 2024
percolaturus
percolaturus
Latin
Participle
percōlātūrus m (feminine percōlātūra, neuter percōlātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | percōlātūrus | percōlātūra | percōlātūrum | percōlātūrī | percōlātūrae | percōlātūra | |
| genitive | percōlātūrī | percōlātūrae | percōlātūrī | percōlātūrōrum | percōlātūrārum | percōlātūrōrum | |
| dative | percōlātūrō | percōlātūrō | percōlātūrīs | ||||
| accusative | percōlātūrum | percōlātūram | percōlātūrum | percōlātūrōs | percōlātūrās | percōlātūra | |
| ablative | percōlātūrō | percōlātūrā | percōlātūrō | percōlātūrīs | |||
| vocative | percōlātūre | percōlātūra | percōlātūrum | percōlātūrī | percōlātūrae | percōlātūra | |