Definify.com
Definition 2024
penultimus
penultimus
Latin
Adjective
pēnultimus m (feminine pēnultima, neuter pēnultimum); first/second declension
- Alternative form of paenultimus ("penultimate").
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | pēnultimus | pēnultima | pēnultimum | pēnultimī | pēnultimae | pēnultima | |
| genitive | pēnultimī | pēnultimae | pēnultimī | pēnultimōrum | pēnultimārum | pēnultimōrum | |
| dative | pēnultimō | pēnultimō | pēnultimīs | ||||
| accusative | pēnultimum | pēnultimam | pēnultimum | pēnultimōs | pēnultimās | pēnultima | |
| ablative | pēnultimō | pēnultimā | pēnultimō | pēnultimīs | |||
| vocative | pēnultime | pēnultima | pēnultimum | pēnultimī | pēnultimae | pēnultima | |
References
- penultimus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “penultimus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.