Definify.com
Definition 2024
parentatus
parentatus
Latin
Participle
parentātus m (feminine parentāta, neuter parentātum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | parentātus | parentāta | parentātum | parentātī | parentātae | parentāta | |
| genitive | parentātī | parentātae | parentātī | parentātōrum | parentātārum | parentātōrum | |
| dative | parentātō | parentātō | parentātīs | ||||
| accusative | parentātum | parentātam | parentātum | parentātōs | parentātās | parentāta | |
| ablative | parentātō | parentātā | parentātō | parentātīs | |||
| vocative | parentāte | parentāta | parentātum | parentātī | parentātae | parentāta | |
References
- PARENTATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)