Definify.com
Definition 2024
palatus
palatus
Latin
Noun
palātus m (genitive palātī); second declension
Inflection
Second declension.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| nominative | palātus | palātī |
| genitive | palātī | palātōrum |
| dative | palātō | palātīs |
| accusative | palātum | palātōs |
| ablative | palātō | palātīs |
| vocative | palāte | palātī |
Participle
pālātus m (feminine pālāta, neuter pālātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | pālātus | pālāta | pālātum | pālātī | pālātae | pālāta | |
| genitive | pālātī | pālātae | pālātī | pālātōrum | pālātārum | pālātōrum | |
| dative | pālātō | pālātō | pālātīs | ||||
| accusative | pālātum | pālātam | pālātum | pālātōs | pālātās | pālāta | |
| ablative | pālātō | pālātā | pālātō | pālātīs | |||
| vocative | pālāte | pālāta | pālātum | pālātī | pālātae | pālāta | |
References
- palatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- PALATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “palatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.