Definify.com
Definition 2024
ordinariatus
ordinariatus
Latin
Noun
ōrdināriātus m (genitive ōrdināriātūs); fourth declension
- an ordinariate, the office of an ordinary
Inflection
Fourth declension.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| nominative | ōrdināriātus | ōrdināriātūs |
| genitive | ōrdināriātūs | ōrdināriātuum |
| dative | ōrdināriātuī | ōrdināriātibus |
| accusative | ōrdināriātum | ōrdināriātūs |
| ablative | ōrdināriātū | ōrdināriātibus |
| vocative | ōrdināriātus | ōrdināriātūs |