Definify.com
Definition 2024
obrogaturus
obrogaturus
Latin
Participle
obrogātūrus m (feminine obrogātūra, neuter obrogātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obrogātūrus | obrogātūra | obrogātūrum | obrogātūrī | obrogātūrae | obrogātūra | |
| genitive | obrogātūrī | obrogātūrae | obrogātūrī | obrogātūrōrum | obrogātūrārum | obrogātūrōrum | |
| dative | obrogātūrō | obrogātūrō | obrogātūrīs | ||||
| accusative | obrogātūrum | obrogātūram | obrogātūrum | obrogātūrōs | obrogātūrās | obrogātūra | |
| ablative | obrogātūrō | obrogātūrā | obrogātūrō | obrogātūrīs | |||
| vocative | obrogātūre | obrogātūra | obrogātūrum | obrogātūrī | obrogātūrae | obrogātūra | |