Definify.com
Definition 2024
oblitus
oblitus
Latin
Participle
oblītus m (feminine oblīta, neuter oblītum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | oblītus | oblīta | oblītum | oblītī | oblītae | oblīta | |
| genitive | oblītī | oblītae | oblītī | oblītōrum | oblītārum | oblītōrum | |
| dative | oblītō | oblītō | oblītīs | ||||
| accusative | oblītum | oblītam | oblītum | oblītōs | oblītās | oblīta | |
| ablative | oblītō | oblītā | oblītō | oblītīs | |||
| vocative | oblīte | oblīta | oblītum | oblītī | oblītae | oblīta | |
References
- oblitus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- oblitus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “oblitus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.