Definify.com
Definition 2024
novenarius
novenarius
Latin
Adjective
novēnārius m (feminine novēnāria, neuter novēnārium); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | novēnārius | novēnāria | novēnārium | novēnāriī | novēnāriae | novēnāria | |
| genitive | novēnāriī | novēnāriae | novēnāriī | novēnāriōrum | novēnāriārum | novēnāriōrum | |
| dative | novēnāriō | novēnāriō | novēnāriīs | ||||
| accusative | novēnārium | novēnāriam | novēnārium | novēnāriōs | novēnāriās | novēnāria | |
| ablative | novēnāriō | novēnāriā | novēnāriō | novēnāriīs | |||
| vocative | novēnārie | novēnāria | novēnārium | novēnāriī | novēnāriae | novēnāria | |
References
- novenarius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- NOVENARIUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “novenarius”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.