Definify.com
Definition 2024
normaturus
normaturus
Latin
Participle
normātūrus m (feminine normātūra, neuter normātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | normātūrus | normātūra | normātūrum | normātūrī | normātūrae | normātūra | |
| genitive | normātūrī | normātūrae | normātūrī | normātūrōrum | normātūrārum | normātūrōrum | |
| dative | normātūrō | normātūrō | normātūrīs | ||||
| accusative | normātūrum | normātūram | normātūrum | normātūrōs | normātūrās | normātūra | |
| ablative | normātūrō | normātūrā | normātūrō | normātūrīs | |||
| vocative | normātūre | normātūra | normātūrum | normātūrī | normātūrae | normātūra | |