Definify.com

Definition 2022


nominativus

nominativus

Dutch

Noun

nominativus m (plural nominativi or nominativussen)

  1. (grammar) the nominative case or a word therein

Synonyms


Latin

Etymology

From nōminō (to name, give name to) + -īvus. Calque of Ancient Greek ὀνομαστική (onomastikḗ).

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /noː.mi.naːˈtiː.wus/, [noː.mɪ.naːˈtiː.wʊs]

Adjective

nōminātīvus m (feminine nōminātīva, neuter nōminātīvum); first/second declension

  1. (grammar) nominative

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative nōminātīvus nōminātīva nōminātīvum nōminātīvī nōminātīvae nōminātīva
genitive nōminātīvī nōminātīvae nōminātīvī nōminātīvōrum nōminātīvārum nōminātīvōrum
dative nōminātīvō nōminātīvō nōminātīvīs
accusative nōminātīvum nōminātīvam nōminātīvum nōminātīvōs nōminātīvās nōminātīva
ablative nōminātīvō nōminātīvā nōminātīvō nōminātīvīs
vocative nōminātīve nōminātīva nōminātīvum nōminātīvī nōminātīvae nōminātīva

References