Definify.com
Definition 2024
nasciturus
nasciturus
Latin
Adjective
nāscitūrus m (feminine nāscitūra, neuter nāscitūrum); first/second declension
- about to be born
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | nāscitūrus | nāscitūra | nāscitūrum | nāscitūrī | nāscitūrae | nāscitūra | |
| genitive | nāscitūrī | nāscitūrae | nāscitūrī | nāscitūrōrum | nāscitūrārum | nāscitūrōrum | |
| dative | nāscitūrō | nāscitūrō | nāscitūrīs | ||||
| accusative | nāscitūrum | nāscitūram | nāscitūrum | nāscitūrōs | nāscitūrās | nāscitūra | |
| ablative | nāscitūrō | nāscitūrā | nāscitūrō | nāscitūrīs | |||
| vocative | nāscitūre | nāscitūra | nāscitūrum | nāscitūrī | nāscitūrae | nāscitūra | |