Definify.com

Definition 2024


mutuatus

mutuatus

Latin

Participle

mūtuātus m (feminine mūtuāta, neuter mūtuātum); first/second declension

  1. borrowed

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative mūtuātus mūtuāta mūtuātum mūtuātī mūtuātae mūtuāta
genitive mūtuātī mūtuātae mūtuātī mūtuātōrum mūtuātārum mūtuātōrum
dative mūtuātō mūtuātō mūtuātīs
accusative mūtuātum mūtuātam mūtuātum mūtuātōs mūtuātās mūtuāta
ablative mūtuātō mūtuātā mūtuātō mūtuātīs
vocative mūtuāte mūtuāta mūtuātum mūtuātī mūtuātae mūtuāta

References