Definify.com
Definition 2024
moniturus
moniturus
Latin
Participle
monitūrus m (feminine monitūra, neuter monitūrum); first/second declension
- about to warn etc.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | monitūrus | monitūra | monitūrum | monitūrī | monitūrae | monitūra | |
| genitive | monitūrī | monitūrae | monitūrī | monitūrōrum | monitūrārum | monitūrōrum | |
| dative | monitūrō | monitūrō | monitūrīs | ||||
| accusative | monitūrum | monitūram | monitūrum | monitūrōs | monitūrās | monitūra | |
| ablative | monitūrō | monitūrā | monitūrō | monitūrīs | |||
| vocative | monitūre | monitūra | monitūrum | monitūrī | monitūrae | monitūra | |