Definify.com
Definition 2024
minitatus
minitatus
Latin
Participle
minitātus m (feminine minitāta, neuter minitātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | minitātus | minitāta | minitātum | minitātī | minitātae | minitāta | |
| genitive | minitātī | minitātae | minitātī | minitātōrum | minitātārum | minitātōrum | |
| dative | minitātō | minitātō | minitātīs | ||||
| accusative | minitātum | minitātam | minitātum | minitātōs | minitātās | minitāta | |
| ablative | minitātō | minitātā | minitātō | minitātīs | |||
| vocative | minitāte | minitāta | minitātum | minitātī | minitātae | minitāta | |