Definify.com
Definition 2024
minatus
minatus
Latin
Participle
minātus m (feminine mināta, neuter minātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | minātus | mināta | minātum | minātī | minātae | mināta | |
| genitive | minātī | minātae | minātī | minātōrum | minātārum | minātōrum | |
| dative | minātō | minātō | minātīs | ||||
| accusative | minātum | minātam | minātum | minātōs | minātās | mināta | |
| ablative | minātō | minātā | minātō | minātīs | |||
| vocative | mināte | mināta | minātum | minātī | minātae | mināta | |