Definify.com
Definition 2024
meritaturus
meritaturus
Latin
Participle
meritātūrus m (feminine meritātūra, neuter meritātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | meritātūrus | meritātūra | meritātūrum | meritātūrī | meritātūrae | meritātūra | |
| genitive | meritātūrī | meritātūrae | meritātūrī | meritātūrōrum | meritātūrārum | meritātūrōrum | |
| dative | meritātūrō | meritātūrō | meritātūrīs | ||||
| accusative | meritātūrum | meritātūram | meritātūrum | meritātūrōs | meritātūrās | meritātūra | |
| ablative | meritātūrō | meritātūrā | meritātūrō | meritātūrīs | |||
| vocative | meritātūre | meritātūra | meritātūrum | meritātūrī | meritātūrae | meritātūra | |