Definify.com
Definition 2026
mercenarius
mercenarius
Latin
Alternative forms
Adjective
mercēnārius m (feminine mercēnāria, neuter mercēnārium); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | mercēnārius | mercēnāria | mercēnārium | mercēnāriī | mercēnāriae | mercēnāria | |
| genitive | mercēnāriī | mercēnāriae | mercēnāriī | mercēnāriōrum | mercēnāriārum | mercēnāriōrum | |
| dative | mercēnāriō | mercēnāriō | mercēnāriīs | ||||
| accusative | mercēnārium | mercēnāriam | mercēnārium | mercēnāriōs | mercēnāriās | mercēnāria | |
| ablative | mercēnāriō | mercēnāriā | mercēnāriō | mercēnāriīs | |||
| vocative | mercēnārie | mercēnāria | mercēnārium | mercēnāriī | mercēnāriae | mercēnāria | |
Descendants
- Portuguese: marceneiro, mercenário
References
- mercenarius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- MERCENARIUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “mercenarius”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.