Definify.com
Definition 2024
mensurandus
mensurandus
Latin
Participle
mēnsūrandus m (feminine mēnsūranda, neuter mēnsūrandum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | mēnsūrandus | mēnsūranda | mēnsūrandum | mēnsūrandī | mēnsūrandae | mēnsūranda | |
| genitive | mēnsūrandī | mēnsūrandae | mēnsūrandī | mēnsūrandōrum | mēnsūrandārum | mēnsūrandōrum | |
| dative | mēnsūrandō | mēnsūrandō | mēnsūrandīs | ||||
| accusative | mēnsūrandum | mēnsūrandam | mēnsūrandum | mēnsūrandōs | mēnsūrandās | mēnsūranda | |
| ablative | mēnsūrandō | mēnsūrandā | mēnsūrandō | mēnsūrandīs | |||
| vocative | mēnsūrande | mēnsūranda | mēnsūrandum | mēnsūrandī | mēnsūrandae | mēnsūranda | |