Definify.com

Definition 2024

matutinus

matutinus

Latin

Adjective

mātūtīnus m ‎(feminine mātūtīna, neuter mātūtīnum); first/second declension

early
morning (attributive)

Inflection

First/second declension.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular				Plural
nominative	mātūtīnus	mātūtīna	mātūtīnum		mātūtīnī	mātūtīnae	mātūtīna
genitive	mātūtīnī	mātūtīnae	mātūtīnī		mātūtīnōrum	mātūtīnārum	mātūtīnōrum
dative	mātūtīnō	mātūtīnae	mātūtīnō		mātūtīnīs
accusative	mātūtīnum	mātūtīnam	mātūtīnum		mātūtīnōs	mātūtīnās	mātūtīna
ablative	mātūtīnō	mātūtīnā	mātūtīnō		mātūtīnīs
vocative	mātūtīne	mātūtīna	mātūtīnum		mātūtīnī	mātūtīnae	mātūtīna

Descendants

Asturian: matutín (borrowing)
Catalan: matí
French: matin
Irish: maidin
Istriot: mittin
Italian: mattino, mattina

Occitan: matin
Old Portuguese: madodỹo
Portuguese: matutino (borrowing)
Sicilian: matinu, matina
Spanish: matutino (borrowing)
Venetian: matin, matina

References

matutinus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
matutinus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
Félix Gaffiot (1934), “matutinus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
Meissner, Carl; Auden, Henry William (1894) Latin Phrase-Book, London: Macmillan and Co.
- the morning hours: tempora matutina