Definify.com

Definition 2024


mansuetarius

mansuetarius

Latin

Noun

mansuētārius m (genitive mansuētāriī); second declension

  1. (post-classical) A tamer of wild beasts.

Declension

Second declension.

Case Singular Plural
nominative mansuētārius mansuētāriī
genitive mansuētāriī
mansuētārī1
mansuētāriōrum
dative mansuētāriō mansuētāriīs
accusative mansuētārium mansuētāriōs
ablative mansuētāriō mansuētāriīs
vocative mansuētārī mansuētāriī

1Found in older Latin (until the Augustan Age).

References