Definify.com
Definition 2024
levatus
levatus
Latin
Participle
levātus m (feminine levāta, neuter levātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | levātus | levāta | levātum | levātī | levātae | levāta | |
| genitive | levātī | levātae | levātī | levātōrum | levātārum | levātōrum | |
| dative | levātō | levātō | levātīs | ||||
| accusative | levātum | levātam | levātum | levātōs | levātās | levāta | |
| ablative | levātō | levātā | levātō | levātīs | |||
| vocative | levāte | levāta | levātum | levātī | levātae | levāta | |
Descendants
Etymology 2
Perfect passive participle of lēvō (“smooth, polish”).
Participle
lēvātus m (feminine lēvāta, neuter lēvātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | lēvātus | lēvāta | lēvātum | lēvātī | lēvātae | lēvāta | |
| genitive | lēvātī | lēvātae | lēvātī | lēvātōrum | lēvātārum | lēvātōrum | |
| dative | lēvātō | lēvātō | lēvātīs | ||||
| accusative | lēvātum | lēvātam | lēvātum | lēvātōs | lēvātās | lēvāta | |
| ablative | lēvātō | lēvātā | lēvātō | lēvātīs | |||
| vocative | lēvāte | lēvāta | lēvātum | lēvātī | lēvātae | lēvāta | |
References
- levatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- levatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “levatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.