Definify.com
Definition 2025
kucēns
kucēns
Latvian

Kucēni
Noun
kucēns m (1st declension)
- baby dog, puppy
- mums ir ļoti gudra kuce ― we have a very smart bitch
- kuce ar kucēniem ― a bitch with her puppies
- baby or young member of other canid species
- lapsas kucēni ― fox puppies
- vilcenei atskrējuši kucēni ― the (female) wolf gave birth to puppies
Declension
Declension of kucēns (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | kucēns | kucēni |
| accusative (akuzatīvs) | kucēnu | kucēnus |
| genitive (ģenitīvs) | kucēna | kucēnu |
| dative (datīvs) | kucēnam | kucēniem |
| instrumental (instrumentālis) | kucēnu | kucēniem |
| locative (lokatīvs) | kucēnā | kucēnos |
| vocative (vokatīvs) | kucēn | kucēni |