Definify.com
Definition 2024
jutus
jutus
Latin
Participle
jūtus m (feminine jūta, neuter jūtum); first/second declension
- Alternative form of iutus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | jūtus | jūta | jūtum | jūtī | jūtae | jūta | |
| genitive | jūtī | jūtae | jūtī | jūtōrum | jūtārum | jūtōrum | |
| dative | jūtō | jūtō | jūtīs | ||||
| accusative | jūtum | jūtam | jūtum | jūtōs | jūtās | jūta | |
| ablative | jūtō | jūtā | jūtō | jūtīs | |||
| vocative | jūte | jūta | jūtum | jūtī | jūtae | jūta | |
References
- jutus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “jutus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.