Definify.com
Definition 2024
jejunus
jejunus
Latin
Adjective
jējūnus m (feminine jējūna, neuter jējūnum); first/second declension
- Alternative form of iēiūnus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | jējūnus | jējūna | jējūnum | jējūnī | jējūnae | jējūna | |
| genitive | jējūnī | jējūnae | jējūnī | jējūnōrum | jējūnārum | jējūnōrum | |
| dative | jējūnō | jējūnō | jējūnīs | ||||
| accusative | jējūnum | jējūnam | jējūnum | jējūnōs | jējūnās | jējūna | |
| ablative | jējūnō | jējūnā | jējūnō | jējūnīs | |||
| vocative | jējūne | jējūna | jējūnum | jējūnī | jējūnae | jējūna | |
References
- jejunus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “jejunus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.