Definify.com
Definition 2024
iturus
iturus
Latin
Participle
itūrus m (feminine itūra, neuter itūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | itūrus | itūra | itūrum | itūrī | itūrae | itūra | |
| genitive | itūrī | itūrae | itūrī | itūrōrum | itūrārum | itūrōrum | |
| dative | itūrō | itūrō | itūrīs | ||||
| accusative | itūrum | itūram | itūrum | itūrōs | itūrās | itūra | |
| ablative | itūrō | itūrā | itūrō | itūrīs | |||
| vocative | itūre | itūra | itūrum | itūrī | itūrae | itūra | |