Definify.com
Definition 2024
irritaturus
irritaturus
Latin
Participle
irrītātūrus m (feminine irrītātūra, neuter irrītātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | irrītātūrus | irrītātūra | irrītātūrum | irrītātūrī | irrītātūrae | irrītātūra | |
| genitive | irrītātūrī | irrītātūrae | irrītātūrī | irrītātūrōrum | irrītātūrārum | irrītātūrōrum | |
| dative | irrītātūrō | irrītātūrō | irrītātūrīs | ||||
| accusative | irrītātūrum | irrītātūram | irrītātūrum | irrītātūrōs | irrītātūrās | irrītātūra | |
| ablative | irrītātūrō | irrītātūrā | irrītātūrō | irrītātūrīs | |||
| vocative | irrītātūre | irrītātūra | irrītātūrum | irrītātūrī | irrītātūrae | irrītātūra | |