Definify.com
Definition 2024
invocaturus
invocaturus
Latin
Participle
invocātūrus m (feminine invocātūra, neuter invocātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | invocātūrus | invocātūra | invocātūrum | invocātūrī | invocātūrae | invocātūra | |
| genitive | invocātūrī | invocātūrae | invocātūrī | invocātūrōrum | invocātūrārum | invocātūrōrum | |
| dative | invocātūrō | invocātūrō | invocātūrīs | ||||
| accusative | invocātūrum | invocātūram | invocātūrum | invocātūrōs | invocātūrās | invocātūra | |
| ablative | invocātūrō | invocātūrā | invocātūrō | invocātūrīs | |||
| vocative | invocātūre | invocātūra | invocātūrum | invocātūrī | invocātūrae | invocātūra | |