Definify.com
Definition 2026
interminaturus
interminaturus
Latin
Participle
interminātūrus m (feminine interminātūra, neuter interminātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | interminātūrus | interminātūra | interminātūrum | interminātūrī | interminātūrae | interminātūra | |
| genitive | interminātūrī | interminātūrae | interminātūrī | interminātūrōrum | interminātūrārum | interminātūrōrum | |
| dative | interminātūrō | interminātūrō | interminātūrīs | ||||
| accusative | interminātūrum | interminātūram | interminātūrum | interminātūrōs | interminātūrās | interminātūra | |
| ablative | interminātūrō | interminātūrā | interminātūrō | interminātūrīs | |||
| vocative | interminātūre | interminātūra | interminātūrum | interminātūrī | interminātūrae | interminātūra | |