Definify.com
Definition 2024
instauratus
instauratus
Latin
Participle
īnstaurātus m (feminine īnstaurāta, neuter īnstaurātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnstaurātus | īnstaurāta | īnstaurātum | īnstaurātī | īnstaurātae | īnstaurāta | |
| genitive | īnstaurātī | īnstaurātae | īnstaurātī | īnstaurātōrum | īnstaurātārum | īnstaurātōrum | |
| dative | īnstaurātō | īnstaurātō | īnstaurātīs | ||||
| accusative | īnstaurātum | īnstaurātam | īnstaurātum | īnstaurātōs | īnstaurātās | īnstaurāta | |
| ablative | īnstaurātō | īnstaurātā | īnstaurātō | īnstaurātīs | |||
| vocative | īnstaurāte | īnstaurāta | īnstaurātum | īnstaurātī | īnstaurātae | īnstaurāta | |
References
- Félix Gaffiot (1934), “instauratus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
- instauratus in Ramminger, Johann (accessed 16 July 2016) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700, pre-publication website, 2005-2016