Definify.com
Definition 2024
inquietaturus
inquietaturus
Latin
Participle
inquiētātūrus m (feminine inquiētātūra, neuter inquiētātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | inquiētātūrus | inquiētātūra | inquiētātūrum | inquiētātūrī | inquiētātūrae | inquiētātūra | |
| genitive | inquiētātūrī | inquiētātūrae | inquiētātūrī | inquiētātūrōrum | inquiētātūrārum | inquiētātūrōrum | |
| dative | inquiētātūrō | inquiētātūrō | inquiētātūrīs | ||||
| accusative | inquiētātūrum | inquiētātūram | inquiētātūrum | inquiētātūrōs | inquiētātūrās | inquiētātūra | |
| ablative | inquiētātūrō | inquiētātūrā | inquiētātūrō | inquiētātūrīs | |||
| vocative | inquiētātūre | inquiētātūra | inquiētātūrum | inquiētātūrī | inquiētātūrae | inquiētātūra | |