Definify.com
Definition 2026
inpunitus
inpunitus
Latin
Adjective
inpūnītus m (feminine inpūnīta, neuter inpūnītum); first/second declension
- Alternative form of impūnītus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | inpūnītus | inpūnīta | inpūnītum | inpūnītī | inpūnītae | inpūnīta | |
| genitive | inpūnītī | inpūnītae | inpūnītī | inpūnītōrum | inpūnītārum | inpūnītōrum | |
| dative | inpūnītō | inpūnītō | inpūnītīs | ||||
| accusative | inpūnītum | inpūnītam | inpūnītum | inpūnītōs | inpūnītās | inpūnīta | |
| ablative | inpūnītō | inpūnītā | inpūnītō | inpūnītīs | |||
| vocative | inpūnīte | inpūnīta | inpūnītum | inpūnītī | inpūnītae | inpūnīta | |