Definify.com
Definition 2024
inperaturus
inperaturus
Latin
Participle
inperātūrus m (feminine inperātūra, neuter inperātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | inperātūrus | inperātūra | inperātūrum | inperātūrī | inperātūrae | inperātūra | |
| genitive | inperātūrī | inperātūrae | inperātūrī | inperātūrōrum | inperātūrārum | inperātūrōrum | |
| dative | inperātūrō | inperātūrō | inperātūrīs | ||||
| accusative | inperātūrum | inperātūram | inperātūrum | inperātūrōs | inperātūrās | inperātūra | |
| ablative | inperātūrō | inperātūrā | inperātūrō | inperātūrīs | |||
| vocative | inperātūre | inperātūra | inperātūrum | inperātūrī | inperātūrae | inperātūra | |