Definify.com
Definition 2024
innovaturus
innovaturus
Latin
Participle
innovātūrus m (feminine innovātūra, neuter innovātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | innovātūrus | innovātūra | innovātūrum | innovātūrī | innovātūrae | innovātūra | |
| genitive | innovātūrī | innovātūrae | innovātūrī | innovātūrōrum | innovātūrārum | innovātūrōrum | |
| dative | innovātūrō | innovātūrō | innovātūrīs | ||||
| accusative | innovātūrum | innovātūram | innovātūrum | innovātūrōs | innovātūrās | innovātūra | |
| ablative | innovātūrō | innovātūrā | innovātūrō | innovātūrīs | |||
| vocative | innovātūre | innovātūra | innovātūrum | innovātūrī | innovātūrae | innovātūra | |