Definify.com
Definition 2024
inmortalis
inmortalis
Latin
Adjective
inmortālis m, f (neuter inmortāle); third declension
- Alternative form of immortālis
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | inmortālis | inmortāle | inmortālēs | inmortālia | |
| genitive | inmortālis | inmortālium | |||
| dative | inmortālī | inmortālibus | |||
| accusative | inmortālem | inmortāle | inmortālēs | inmortālia | |
| ablative | inmortālī | inmortālibus | |||
| vocative | inmortālis | inmortāle | inmortālēs | inmortālia | |
References
- INMORTALIS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)