Definify.com
Definition 2024
inimicaturus
inimicaturus
Latin
Participle
inimīcātūrus m (feminine inimīcātūra, neuter inimīcātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | inimīcātūrus | inimīcātūra | inimīcātūrum | inimīcātūrī | inimīcātūrae | inimīcātūra | |
| genitive | inimīcātūrī | inimīcātūrae | inimīcātūrī | inimīcātūrōrum | inimīcātūrārum | inimīcātūrōrum | |
| dative | inimīcātūrō | inimīcātūrō | inimīcātūrīs | ||||
| accusative | inimīcātūrum | inimīcātūram | inimīcātūrum | inimīcātūrōs | inimīcātūrās | inimīcātūra | |
| ablative | inimīcātūrō | inimīcātūrā | inimīcātūrō | inimīcātūrīs | |||
| vocative | inimīcātūre | inimīcātūra | inimīcātūrum | inimīcātūrī | inimīcātūrae | inimīcātūra | |