Definify.com
Definition 2024
incantaturus
incantaturus
Latin
Participle
incantātūrus m (feminine incantātūra, neuter incantātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | incantātūrus | incantātūra | incantātūrum | incantātūrī | incantātūrae | incantātūra | |
| genitive | incantātūrī | incantātūrae | incantātūrī | incantātūrōrum | incantātūrārum | incantātūrōrum | |
| dative | incantātūrō | incantātūrō | incantātūrīs | ||||
| accusative | incantātūrum | incantātūram | incantātūrum | incantātūrōs | incantātūrās | incantātūra | |
| ablative | incantātūrō | incantātūrā | incantātūrō | incantātūrīs | |||
| vocative | incantātūre | incantātūra | incantātūrum | incantātūrī | incantātūrae | incantātūra | |