Definify.com
Definition 2024
imperitaturus
imperitaturus
Latin
Participle
imperitātūrus m (feminine imperitātūra, neuter imperitātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | imperitātūrus | imperitātūra | imperitātūrum | imperitātūrī | imperitātūrae | imperitātūra | |
| genitive | imperitātūrī | imperitātūrae | imperitātūrī | imperitātūrōrum | imperitātūrārum | imperitātūrōrum | |
| dative | imperitātūrō | imperitātūrō | imperitātūrīs | ||||
| accusative | imperitātūrum | imperitātūram | imperitātūrum | imperitātūrōs | imperitātūrās | imperitātūra | |
| ablative | imperitātūrō | imperitātūrā | imperitātūrō | imperitātūrīs | |||
| vocative | imperitātūre | imperitātūra | imperitātūrum | imperitātūrī | imperitātūrae | imperitātūra | |