Definify.com
Definition 2024
impartitus
impartitus
Latin
Participle
impartītus m (feminine impartīta, neuter impartītum); first/second declension
- Alternative form of impertītus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | impartītus | impartīta | impartītum | impartītī | impartītae | impartīta | |
| genitive | impartītī | impartītae | impartītī | impartītōrum | impartītārum | impartītōrum | |
| dative | impartītō | impartītō | impartītīs | ||||
| accusative | impartītum | impartītam | impartītum | impartītōs | impartītās | impartīta | |
| ablative | impartītō | impartītā | impartītō | impartītīs | |||
| vocative | impartīte | impartīta | impartītum | impartītī | impartītae | impartīta | |